Ieskaites jautājumi konstitucionālajās tiesībās

1. Konstitucionālas tiesības - tiesību nozare un zinātne.
1.1. Konstitucionālo tiesību jēdziens un reglamentācijas priekšmets.
Konstitucionālas tiesības (KT) ir publisko tiesību pamatnozare. KT ir pamata jebkuru tiesību radīšanai valstī. KT regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, ka ari abu šo pušu savstarpējas attiecības. Tādejādi KT principi un normas nosaka gan indivīdu, pilsoņu un daudzu sabiedrības un valsts dzīves pūšu tiesiska un politiska statusa pamatus, gan pamatformas, kādas tauta īsteno savu varu dažādas valsts, saimnieciskas un kultūras un sabiedriski politiskas dzīves jomas, gan valsts institūciju tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu un kompetenci, gan ari to darbības pamatprincipus. Jēdziens KT tiek izprasts 3 nozīmes:
1)noteikta tiesību nozare - juridisko normu kopums;
2)KT ka zinātne - izmantojot dažādas metodes ka rezultāta rodas jaunas kategorijas, jēdzieni, secinājumi;
3)KT ka noteikts mācību kurss, disciplīna.
KT ar vispārēja un absolūta rakstura principu un institūtu palīdzību nosaka subordināciju, tiesībspēju un rīcībspēju.
Jēdzienu "konstitucionālas tiesības" un "valststiesības" saturs. Pastav 3 uzskati par slm tieslbam:
1)abi sie jedzieni ir sinonlmi.
2)valsts tieslbas ir plasakas par KT. (Jo valsts tieslbas ir tas pats, kas publiskas tieslbas vispar vai an pec avotiem) Valsts tieslbas akcente valsts problematiku.
3)KT ir plasakas, jo KT reglamente ne tikai valsts un varas problemu risinajumu, bet regule arl cilveka, sabiedrlbas un valsts galvenos pamatus.
Par precTzaku terminu uzskata KT.
Konstitucionalo tieslbu dualais raksturs.
Tapat ka visas tiestbas arl KT no vienas puses pieskir kadai pusei noteiktas tieslbas, bet pretT prasa arl noteiktus pienakumus.
1.2. Konstitucionalo tieslbu vieta un loma tieslbu sistema un norobezosana no citam tieslbu
nozarem.
KT ir verstas uz 3 objektiem - cilveku, sabiedrlbu un valsti un reglamente attiecibas, kas rodas so objektu dzTve. Tas veido 3 objektu dzTves tiesiskos pamatus (KT koordinejosais, regulejosais un organizatoriskais aspekts).
Konstitucionāli tiesiskas metodes Īpatnības.
KT metodi raksturo uz varas imperatīva pamata dibinātas principiālas nostādnes: obligāti saistošu pienākumu normas, atļaujošas un aizliedzošas normas, kas regulē cilvēka stāvokli sabiedrība un valsti, sabiedriskas iekārtas pamatus, valsts un pašvaldības institūciju sistēmas organizācijas un darbības pamatus. KT būtiski ietekme ari citu tiesību nozaru attīstību un Īpatnības.…