Stāstījuma organizēšana ir jāveic ne tikai gatavojot to, bet arī stāstījuma laikā, proti, ir jāvēro auditorija un jāveic izmaiņas stāstījumā, ja nepieciešams. Piemēram, miegaina, sagurusi, neaktīva auditorija ir „jāatdzīvina” ar aktivitātēm, spēlēm vai viņu pašu iesaisti stāstījumā. Stāstītājam jācenšas no monologa izveidot dialogs (Nelke 2003).
Labam stāstītājam ir obligāti iepriekš jāsagatavo stāstījums, tas loģiski jāsadala, jāpiedomā pie ķermeņa žestiem un jāpārzina mērķauditorija. Ja tiek ievēroti visi principi, stāstījums būs izdevies, auditorija sajūsmināta par pavadīto laiku un pats stāstnieks- gandarīts par paveikto!
…
