Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ekspedīcijas galējos ziemeļos', 1.
  • Referāts 'Ekspedīcijas galējos ziemeļos', 2.
  • Referāts 'Ekspedīcijas galējos ziemeļos', 3.
  • Referāts 'Ekspedīcijas galējos ziemeļos', 4.
  • Referāts 'Ekspedīcijas galējos ziemeļos', 5.
  • Referāts 'Ekspedīcijas galējos ziemeļos', 6.
  • Referāts 'Ekspedīcijas galējos ziemeļos', 7.
  • Referāts 'Ekspedīcijas galējos ziemeļos', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Vēl pirms 100 gadiem daudzas teritorijas ap abiem Zemes poliem nemaz nebija atklātas. Tolaik ekspedīcijas bija ļoti laikietilpīgas un pētnieki devās ceļā uz spēles liekot dzīvību un veselību, jo apsaldējumi, bads un pat nāve nebija nekas neparasts. Ceļā varēja doties tikai paši drosmīgākie vīri, tērpti lāčādās, roņādās, briežādās un smagos ādas zābakos, kas pasargāja no stindzinošā aukstuma. Viņus suņu pajūgi veda uz priekšu pa sniegotajiem plašumiem.
Arktiskais apvidus atšķiras no Antarktīdas, kur ir auksti kalni. Grenlandes ledus vairogs ir apmēram 3200m biezs, bet Ziemeļpolu aptver Ziemeļu Ledus okeāns, un liela daļa šī okeāna ir aizsalusi visu cauru gadu.
Krietna daļa zināšana par Arktiku iegūta ekspedīcijās, kurās eiropieši devās, lai atrastu īsāku ceļu uz Āziju. Ekspedīcijas cita pēc citas cieta neveiksmes, un daudzi jūrnieki gāja bojā cinga vai sala dēļ.

Vituss Berings
Šis vīrs bija dāņu izcelsmes Krievijas jūrasbraucējs. Vadīja 1. Kamčatkas ekspedīciju, kurā 1725.gadā Krievijas cars Pēteris Pirmais viņu nosūtīja, lai noskaidrotu, vai starp Āziju un Ameriku ir sauszemes tilts. Trīs gadus pēc izbraukšanas no Sanktpēterburgas Berings sasniedza jūras šaurumu, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā. Biezās miglas dēļ viņš nespēja saskatīt Aļaskas krastu, taču gluži pareizi domāja, ka Āzija un Amerika savā starpā nav savienotas. Viņa vārdā nosaukta arī jūra, šļūdonis, upe Aļaskas Dienvidos, pussala, zemesrags un kalns.

2. Kamčatkas ekspedīcija
1733.gadā Berings vēlreiz atgriezās šajā apvidū, un šoreiz viņš tiešām ar kuģi “Svjatoj Pjotr” sasniedza Aļaskas krastu, kā arī atklāja dažas no Aleutu salām. Atceļā viņš nomira salā, kas eiropiešiem vēl nebija zināma, vēlāk tā tiek nosaukta viņa vārdā. Bojātais “Svjatoj Pjotr” šeit nonāca 1741.gadā, pēc tam kad sasnieguši Aļaskas krastu, kapteinis ar savu komandu devās atpakaļ uz Kamčatkas pussalu pa jūru, kas tagad zināma kā Beringa jūra. Vētras viņus novirzīja no izvēlētā kursa, apkalpi plosīja cinga, tikai 3 vīri spēja strādāt uz klāja. Vēl nebija zināms, ka šo slimību izraisa C vitamīna trūkums organismā. 4. novembrī viņi ieraudzīja zemi un nosūtīja Georgu Stelleru uz krastu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants