Fruktozes transports un metabolisms, ar to saistītās slimības

Fruktozes patēriņa ietekme uz uzturu. Vienkāršo cukuru patēriņš veido būtisku daļu no enerģijas daudzuma, kas tiek uzņemta ar uzturu. Tas ir ievērojami palielinājies pēdējo divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā. Vidējais saharozes un fruktozes patērētais daudzums gadā attīstītajās valstīs ir aptuveni 25% jeb viena cetrutā daļa no visa patērēto kaloriju daudzuma. Lai gan precīzi dati par kopējo fruktozes uzņemšanu nav pieejami, tiek lēsts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs no kombinētā saharozes un fruktozes patēriņa daudzums ir robežās no 25 līdz 35 kg gadā katrai personai. Fruktoze ir ierosinājusi vielmaiņas slimības, to skaitā hiperlipidēmiju, insulīna rezistenci un aptaukošanos. Ideja, ka fruktoze ir šo negatīvo vielmaiņas traucējumu pamatā, ir balstīta uz nozīmīgu skaitu pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, kas tika baroti ar augstu saharozes un fruktozes koncentrāciju saturošu uzturu. Tas izraisīja svara pieaugumu, hiperlipidēmiju, insulīna rezistenci un hipertensiju- līdzīgi kā pētījumos ar cilvēkiem, tikai mazākā skaitā. Sakarā ar fruktozes un glikozes metabolisma atšķirībām aknās, par ko tika runāts jau iepriekš, fruktoze ir vairāk lipogēniska (eng. lipogenic) nekā glikoze un tādēļ aknās tā tiek tūlītēji pārvērsta par triglicerīdu, ko savukārt var eksportēt un uzglabāt taukaudos. Turklāt vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka fruktoze palielina cirkulējošo triglicerīdu līmeni postprandiālajā periodā, kā arī pierādījumi liecina, ka šis efekts ir vairāk izteikts cilvēkiem, kam ir hiperlipidēmija vai insulīna rezistence. Ilgstoši uzņemot lielu daudzumu fruktozes uzturā, var palielināties aterosklerozes vai citu kardiovaskulāro slimību risks. Jaunākie dati liecina, ka salīdzinājumā ar glikozi, patērējot uzturā fruktozi, kas nestimulē insulīna sekrēciju, rada cirkulējošā leptīna koncentrācijas samaznāšanos un novājina grelīnu, hormonu, ko ražo kuņģis un kas stimulē bada sajūtu un palielina pārtikas uzņemšanu. Attiecībā uz hormoniem insulīnu, leptīnu un grelīnu, kas iesaistīti ilglaicīgā endokrīnajā uztura uzņemšanas, enerģijas līdzsvara un ķermeņa aptaukošanās regulācijā- uztura fruktoze uzvedas vairāk kā uztura tauki nekā cita veida ogļhidrāti, kas ir veidoti no glikozes. …