Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Nafta', 1.
  • Referāts 'Nafta', 2.
  • Referāts 'Nafta', 3.
  • Referāts 'Nafta', 4.
  • Referāts 'Nafta', 5.
  • Referāts 'Nafta', 6.
  • Referāts 'Nafta', 7.
  • Referāts 'Nafta', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Dažās valodās naftas nosaukums ir „petroleum”. Vārds „petros” grieķu valodā nozīmē „klints” vai „akmens”, latīņu valodā „oleum” nozīmē eļļa. Arābu valodā – nafth, nifth, no vārda nafatha, vāroties burbuļot. Eļļains, gaiši līdz tumši brūns šķidrums ar īpatnēju smaku, porainajos zemes slāņos. Ir satopama arī dzidra (sarkanas krāsas)un pat pilnīgi bezkrāsaina nafta. Netīrīta nafta ir vairāk vai mazāk viegli laistāms šķidrums. Naftai un tās produktiem piemīt zilgana vai zaļgana fluorescence. Īpatnējais svars naftai variējas no 0,73 līdz 1,0 un pat vēl augstāk. Galvenie elementi, kas ietilpst naftas sastāvā, ir ogleklis (83 – 87%) un ūdeņradis (11 – 14%), pārējo elementu daudzums bieži ir zem 1%, bet parasti nepārsniedz 4 – 6%. Naftas ķīmiskajā sastāvā ietilpst, galvenokārt, ogļūdeņraži:
metāna rindas ogļūdeņraži (parafīni);
alicikliskie (naftēni);
aromātiskie (benzols un tā homologi);
pārējie nepiesātinātie (olefīni);
bez tam vēl naftā sastopamas
sveķu un asfalta vielas;
sēra savienojumi (sulfīdi, hidrotiofēni u.c. slāpekļa savienojumi);
minerālvielas ( bez piejauktām smiltīm vēl dzelzs, kalcija un alumīnija oksīdi naftēna sāļu veidā).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants