Autore grāmatas centrā nostādina sievieti, tās būtību un seksualitāti, ne velti Ingu Gaili dēvē par otro latviešu feministi. Neskatoties uz dziļiem, sajūtu pārņemtajiem sieviešu motīviem darbā, manuprāt, vīriešu tēli ir neizprasti un pieklusēti, šķiet, ka pat vienādi, tomēr joprojām viņi ir stiprais dzimums: “Vīrieši neraud, vīrieši ir stiprie pleci, vīrieši aizsargā un iekaro, vīrieši uzstāda sev mērķus un tad tos sasniedz”. Līdz ar to vīriešu nesaprašana un caurspīdīgums rada sajūtu, ka Inga Gaile ir prototips Magdai, un pārdomas, vai tiešām autore centās attēlot Ulmaņlaikam raksturīgo situāciju, vai tomēr rakstīja par sevi.
Pēc manām domām, Ingas Gailes romāns “Stikli” ir atzinību pelnošs darbs, kas smalki un vijoši atspoguļo daudzu paaudžu problēmas – atrast sevi un drīkstēt būt par sevi. …
