Čaks pievērš uzmanību ne tikai pilsētai, bet arī cilvēkiem, kas ir uz ielām. Piemēram ,dzejolis “Ielas puika” , vai “Zābaku uzspodrinātājs”, “Puķu meitene”.
“(..) Sēž zābaku uzspodrinātājs – jauns patīkams, uz paša stūra.
Tam birste kā zizlis kāds rokā un ieroču kaste gar malu,
Kur visādu kārbu ar smērēm, cik apkārt guļ papirosgalu, (..) “
“ Bez kāda nolūka tam apkārt patīk klīst,
Nav viņam biezāks maks nekad par dažiem rubļiem.
Tik visus sētniekus viņš bezgalīgi nīst
Un, kur vien izdodas, tos apmētā ar dubļiem. (..) “ …
