Citāda ir bijusi Andreja Pumpura dzīve. Pēc mācībām Lielvārdes draudzes skolā un strādāšanas dažādās muižās viņš devās uz Maskavu un kā brīvprātīgais iestājās par topogrāfu Krievijas impērijas armijā. Viņš piedalījās Krievu – turku karā, kur tika stiprināta viņa pārliecība par latviešu nacionālās patstāvības nepieciešamību. Pēc kara Pumpurs mācījās Odesā, līdz beidzot 1880. gadā atgriezās Rīgā, turpinot dienēt armijā. Dzīves laikā Andrejs Pumpurs aizrāvās arī ar dzeju. Viņš ir sacerējis vairākus dzejoļus, kuros atbalsojas tautas atbrīvošanās cīņas tematika. Nozīmīgākais Andreja Pumpura daiļradē ir latviešu tautas eposs “Lāčplēsis”, kurš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem latviešu literatūras sasniegumiem. Tas tika ilgi lolots un publicēts kā veltījums Trešajiem vispārējiem latviešu Dziedāšanas svētkiem.
Lai gan šie seši vīri ir tikai daļa no visas plašās jaunlatviešu kustības, viņu ieguldījums latviešu nacionālās kultūras attīstībā, literārās valodas izkopšanā, folkloras vākšanā un nacionālās literatūras veidošanā ir neatsverams. Pat grūti noticēt, ka viņu dzīves ceļi bijuši tik atšķirīgi, bet tomēr viņi spējuši darboties vienoti un mērķtiecīgi, veicinot latviešu tautas izaugsmi.
…
