Pirmais šķidro kristālu displejs tika izgudrots 1970.gadā (Fergason). Līdz šim šķidro kristālu displeji patērēja daudz enerģijas, to kalpošanas mūžs bija visai īss. Šķidrie kristāli (Liquid Crystal) – tās ir organiskas vielas, kuras pievadot spriegumu ir spējīgas izmainīt caurlaižamās gaismas daudzumu. Šķidro kristālu displejs ir veidots no divām stikla vai plastikas plāksnēm, starp kurām atrodas suspensija. Šajā suspensijā kristāli ir sakātoti paralēli viens otram, tāpēc gaisma tiek cauri panelim. Kad tiek padota strāva, kristālu izkārtojums mainās, un tie sāk piekļauties gaismas cauriešanai. Šķidro kristālu tehnoloģija plaši tika pielietota datoru aprīkojumā.
Tomēr, pirmie šķidrie kristāli bija nestabili un tāpēc netika ražoti masveidā. Strauja šķidro kristālu tehnoloģijas attīstība sākās, kad angļu zinātnieki izgudroja stabilu šķidro kristālu – benifilu (Biphenyl). Pirmās paaudzes šķidros displejus pielietoja kalkulatoros, pulksteņos, elektroniskās spēlēs.…
