Garlībs Merķelis Vidzemē, strādājot par mājskolotāju, iepazinās ar latviešu stāvokli un savus novērojumus viņš publicēja grāmatā „Latvieši.” Galvenais, pret ko vēršas G. Merķelis grāmatā, ir dzimtbūšana, tās ļaunums, tās sekas. Neviens cits vācietis nav ņēmis tik dziļu dalību latviešu likteņos, viņš mēģināja mazināt postu, ko latviešiem devusi dzimtbūšana, aizmirsdams savas personiskās intereses („Es zinu, ka lieku ķīlā savu mieru un varbūt visu, ko es varu zaudēt.”)
Visstiprāk G. Merķelis „Latviešos” vēršas pret baltvācu muižniekiem- dzimtkungiem. Viņš redz, kā viņa tautieši izturas pret latviešiem, viņam par to ir kauns. G. Merķelis saka: „Bet es ticu,- mani lasītāji būs tik taisnīgi, ka ienīdīs nevis sakropļoto raksturu, bet šā sakropļojuma cēloņus,” tā aicinot ienīst cēloņus, nevis sekas, un cēloņi šajā gadījumā ir dzimtkungi. Grāmata rakstīta ar īgnumu pret vāciešiem. …
