Pirms 100-150 gadiem pie Zemgales sieviešu tautas tērpa piederēja visi tie paši apģ. gabali,kādi bija tiklab Vidzemes kā Kurzemes ievērojamākos tautu tērpu novados:baltās sagšas,vainagi, rakstainas jostas un baltie, rakstiem rotātie cimdi un zeķes.Tagad šie gabali pa daļai vai pat pilnībā izzuduši,un tos atrast izdodas vairs tikai retos gadījumos.Kopā ar sagšām ir izzudušas arī lielās sudraba saktis,t.i.,"burbuļu saktis",kas senāk bija nepieciešama sastāvdaļa sieviešu goda rotai.
Zemgales tautas tērpu novada centrs atrodas starp Jelgavu,Bausku unTērveti.Austrumos no šī apgabala Zemgales tautu tērpus nevalkā tālāk par Daugavu un Jaunjelgavu,bet rietumos tie izbeidzas ap Ezeri ,Blīdeni,Struteli un Irlavu.
Austrumu daļā,bet itsevišķi Augšzemes tuvumā,zemgaliešu tērpā redzami austrumu Latvijas novadu iespaidi,piem.,baltie cimdi ar krāsainām rakstu joslām un Augšzemei radniecīgu krāsu salikumu.Rietumu Zemgalē kuršu iespaidi manāmi mazāk.
Par rakstītām sagšām Zemgalē nav nekādu ziņu.Tur,atskaitot rietumu daļu,rakstīto sagšu vietā sedza baltas villaines ar sīki rakstītiem celu apaudiem gar malu.Otrs Zemgales sagšu veids bija balts ar krāsainām bārkstīm galos.Zemgales rietumu daļā tikko minētās sagšas vairs netika valkātas.To vietā pagājušā gs. tur bija plaši izplatīta paraša segties ar krāsainām villainēm,kam bārkstis visapkārt,bez tam visā Zemgalē mēdza segt pavisam baltas villaines ar baltām bārkstīm.…
