5. Mākslinieki
Arī māksliniekiem daudz jāstrādā un uz viņu sejām ir redzams nogurums. Māksliniekiem ir liela fantāzija, bet ne visi spēj īstenot iecerēto. Viņiem svarīga ir ne tikai nauda, bet arī slava. Ja mākslinieks netiek pieņemts, atzīts un labi novērtēts, tad agri vai vēlu viņš padodas un aiziet bojā. Turklāt bieži vien māksliniekus vājā kreditori, viņiem nākas strādāt pat naktīs. Viņiem klājas diezgan slikti, ja nav pasūtītāju un ir liela konkurence.
6. Aristokrāti
Aristokrātiem pieder greznas savrupmājas, tā ir bagāta, nodrošināta sabiedrība. Viņiem tiek viss, ko vēlas. Laime un prieks ir kā medikamenti un, lai gūtu vienu un to pašu efektu, ir jādubulto devas. Aristokrāti izbauda dzīvi tik ļoti, ka nezina vairāk, ko vēl varētu izdarīt, lai gūtu prieku. Sākumā šos cilvēkus vēl interesē romantiskas fantāzijas vai maiga mīlestība, bet vēlāk tā visa jau ir pietiekami un viņi mēģina meklēt jaunas izjūtas. Zemākās kārtas neredz aristokrātu trūkumus un atdarina viņu izdarības, nododoties netiklībai. Atšķirībā no citiem sabiedrības slāņiem, aristokrāti piekūst nevis strādājot, bet meklējot jaunus veidus atpūsties. To pierāda šāds citāts: „Noņemdamies tikai ar prieku gūšanu, viņi strauji izšķiež gara spēkus – tāpat kā strādnieks tos izšķiež, dzerot degvīnu.” Aristokrātu sejas līdzinās kartona maskām, kurās iegrebtas pārgaras grumbas, kas rodas no bezsaturīgas dzīves, bezgala gaidām, alkstot prieka, no garlaicības.
…
