Nobeigums.
Raksturot Daces Rukšānes stilistiskās izteiksmes lingvistiskos paņēmienus bija ļoti interesanti. Viņas valoda ir saistoša un ļoti ekspresīva.
Izanalizējot vairākus rakstus, es secināju, ka D. Rukšāne izmato ne tikai leksikas un sintakses jeb valodas augstāko līmeņu stilistiskos izteiksmes līdzekļus, bet arī fonētikas līmeni. Lai veiksmīgāk izteiktu savu domu, viņa lieto daudz sarunvalodas vārdus un tēlainās izteiksmes līdzekļus. Rukšānes rakstos ir ļoti daudz metaforu un epitetu. Viņai raksturīgi ir retoriskie jautājumi ar kuru palīdzību viņa rosina lasītāju domāt par attiecīgo tēmu. Interesanti ir tas, ka Rukšāne bieži izmanto parcelāciju jeb viena sprieduma izteikšanu ar vairākiem vārdiem. Tas palīdz sakoncentrēt domas viņas ierosinātajā virzienā.
…
