Dažādas pazīmes norāda, ka senlatviešiem gadumija bijusi Meteņos; latīņu valodā „meta” nozīmē griešanās vietu, gadu, robežu; latviešiem „meti” nozīmē laika griežus, mēru. Latviešiem vēl tagad „metas” apzīmē gadu. Arī Kr. Barons savu gadskārtu dziesmu sakārtojumu sāk jaunam gadam, tāpēc laika skatīšana sākusies par jaunu.
Latviešu gadskārtu pēc seno laiku kalendāra Meteņus svin starp ziemas un pavasara saulgriežiem. Izplatītākā Meteņdienas svinēšana ir septītajā otrdienā pirms Lieldienām.
Šo dienu sauc arī par Miesmeti, Pīrāgdienu, Vastlāvi, Aizgavēņiem.
Līdz Meteņdienai jāpabeidz vērpšana. Meitām iesāktā kodaļa jāpabeidz līdz pusdienām vai mielasta sākumam – citādi var neizdoties nākamā gada linu raža. …
