Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Zinātne un kultūra senajos laikos', 1.
  • Referāts 'Zinātne un kultūra senajos laikos', 2.
  • Referāts 'Zinātne un kultūra senajos laikos', 3.
  • Referāts 'Zinātne un kultūra senajos laikos', 4.
  • Referāts 'Zinātne un kultūra senajos laikos', 5.
  • Referāts 'Zinātne un kultūra senajos laikos', 6.
  • Referāts 'Zinātne un kultūra senajos laikos', 7.
  • Referāts 'Zinātne un kultūra senajos laikos', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Divupe:
Divupē sākotnēji bija šumeru rakstība- ķīļu raksts kuru vēlāk izmantoja visā Divupē. Tas atšķiras no Ēģiptes hieroglifiem ar lielāku abstrakcijas pakāpi, zīmes ir shematiskākas, kaut arī var nojaust to izcelšanos no piktogrammām.

Ēģipte:
Ēģiptiešu rakstība cēlusies no pirmatnējā laikmeta senajiem ornamentiem un zīmējumiem ko sauca par hieroglifiem. Tiek uzskatīts ka Ēģiptē rakstu māksla izveidojās ap 4.gadu tūkstoša p.m.ē. beigām un 3. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā. Ikdienā rakstu darbus veica uz papirusa ko izgatavoja no niedrēm.

Grieķija:
Senajā Griķijā rakstība bija pazīstama jau 2.gadu tūkstotī p.m.ē., bet pēc doriešu cilšu iebrukuma šī prasme aizgāja nebūtībā. Apmēram 10. gadsimtā beigās p.m.ē. grieķu pilsētām attīstoties grieķi no jauna sāka apgūt rakstību. To viņi pārņēma no feniķiešu alfabēta to papildinot un piemērojot grieķu valodai.

Roma:
Senajā Romā rakstība sākusies ap 7.gadsimtu p.m.ē. Romiešu alfabēta pamatā bija etrusku rakstība, kas vēlāk papildināta ar grieķu alfabētu un pārveidota pielāgojot latīņu valodas īpatnībām. Senākie raksti ir saglabājušies tikai uz kapu pieminekļiem un sadzīves priekšmetiem.
Divupe:
Divupē agri parādījās dažāda veida sacerējumi, kurus var uzskatīt par daiļliteratūras sākumiem. Divupē radies arī pirmais cilvēces vēsturē zināmais eposs. Tas ir slavenais stāsts par varoni Gilgamešu. Lai gan eposos darbojas dievi un tajos ir pārdomas par dievu un cilvēku attiecībām, likteņa nenovēršamību, tomēr galveno vietu ieņem cilvēks. Gilgamešs nav dievs, bet gan valdnieks, kas valdījis 27.gs.p.m.ē.

Ēģipte:
Seno ēģiptiešu literatūra veidojās vienlaicīgi ar rakstības sākumu. Ēģiptiešu rakstnieki rakstīja slavas dziesmas dieviem kā arī dievu vietniekiem faroniem.
Līdz mūsdienām saglabājušies dziesmu, mītu, teiku, nostāstu un pasaku pieraksti.
Galvenie rakstīt pratēji bija priesteri.

Grieķija:
Izveidojoties rakstībai radās iespēja pierakstīt tautas atmiņas par senajiem laikiem. Līdz mūsdienām saglabājušies divi eposi –„ Iliāda” un „Odiseja”. Eposos ir stāstīts par Trojas karu un grieķu varoņu piedzīvojumiem.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants