Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.11.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 1.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 2.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 3.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 4.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 5.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 6.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 7.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 8.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 9.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 10.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 11.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 12.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 13.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 14.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 15.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 16.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 17.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 18.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 19.
  • Prezentācija 'Gaisa piesārņojums Baltijas jūras reģionā', 20.
Darba fragmentsAizvērt

Skābā lietus ietekme uz kultūras pieminekļiem Latvijā
Latvijā ir daudz vēsturisku un nozīmīgu kultūras pieminekļu Eiropā, bet skābā lietus ietekmē tie pamazāk tiek iznīcināti.
Pēc skābā lietus ietekmes akmens nokrāsojas tumšā krāsā un tas satur lietu dzelzs oksīda koncentrāciju
Viens no lielākajiem Latvijas gaisa piesārņojuma avotiem ir Latvenergo TEC-1, kas atrodas netālu no Brāļu kapiem.
Erozijas ātrums ir 25 mikrometri/gadā.
Lai novērstu skābo lietus ietekmi uz kultūras pieminekļiem, sākumā ir jāierobežo to vielu daudzumu, kas piesārņo gaisu, tādā veidā arī samazināsies skābo lietu izraisītie bojājumi.

Radioaktīvais piesārņojums
Galvenais avots dabiskā starojuma radona gāze.
Radiācijas ietekme: Starojums (atkarībā no devas, ātrums, veids, un iedarbības ilgumu) rada :
⇒ nenovērojas ietekme ⇒ ģenētisko Izmaiņas ⇒ fizioloģiskās izmaiņas (asinsrades [asins šūnu formēšanas] sistēmu, reproduktīvo orgānu, elpošanas orgānu, un nervu sistēma) ⇒ augšanu un attīstības traucējumi ⇒ vēzis ⇒nāve
Radionuklīdi ir īpaši bīstami, jo mēs nevaram atklāt tos izmantojot mūsu sajūtas. Četri galvenie veidi starojuma katram ir atšķirīga uzsūkšanās spēja, kaut gan visi ir spējīgi iekļūt cilvēka ādu.
Ja salīdzina Černobiļas katarstrofu ar atombumbas uzmešanu uz Hirosimas, tad Černobiļas katastrofa atmosfērā izmeta 400 reizes vairāk radiācijas nekā tas bija Hirosimā
Šī katastrofa stipri ietekmēja cilvēku veselību, ļoti daudzi gāja bojā no liela radiācijas daudzuma organismā, daudziem tika atklāti vēži.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants