Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.08.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 1.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 2.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 3.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 4.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 5.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 6.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 7.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 8.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 9.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 10.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 11.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 12.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 13.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 14.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 15.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 16.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 17.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 18.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 19.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 20.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 21.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 22.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 23.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 24.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 25.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 26.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 27.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 28.
  • Referāts 'Kopīpašuma tiesības', 29.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Kopīpašuma jēdziens    3
2.  Kopīpašuma veidi    8
2.1.  Dzīvokļa kopīpašums    8
2.2.  Laulāto kopmanta    11
2.3.  Kuģa kopīpašums    13
3.  Rīcība ar kopīpašumu    14
4.  Kopīpašuma pirmpirkuma un dalīšanas tiesības    24
  Nobeigums    26
  Izmantotās literatūras saraksts    29
Darba fragmentsAizvērt

Civillikuma 927.pants definē īpašuma jēdzienu kā pilntiesīgas varas tiesības pār lietu- tiesības valdīt, lietot, iegūt labumu, iznīcināt. Kaut gan īpašums ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, ir arī iespējams, ka īpašums ir aprobežots ar kādu konkrētu personu, citu īpašnieku, pat valsts un sabiedrības interesēs.
Civillikuma 928.pants nosaka ka, kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots. Vienlaicīgi ar principu, ka īpašums ir neaprobežots, paredzēts arī princips, ka īpašumu var arī ierobežot dažādu interešu dēļ – lai īpašnieks nevarētu rīkoties pretēji citu īpašnieku un valsts un sabiedrības interesēm.
Civillikuma Lietu tiesību piektā apakšnodaļa bez īpašuma atsavināšanas un lietošanas aprobežojumiem, kuri atšķirībā no servitūtiem var tikt attiecināti uz jebkuru īpašnieku, paredz arī kopīpašumu, nosaucot to par aprobežojumu, kas attiecas uz īpašumu visā tā apjomā. Šie aprobežojumi attiecas uz visiem īpašuma elementiem- valdījumu, lietojumu, rīcību, tiesību gūt ienākumus, tiesību atprasīt īpašumu no katras trešās personas utt.1. Kopīpašuma jēdziens

Kopīpašums nav konstruējams kā īpašuma, bet gan kā, kopīpašnieka, jeb (līdzīpašnieka) varas aprobežojums.
Padomju Civillikums kopīpašumu raksturoja sekojoši: ”Īpašuma tiesības uz mantu parasti ir vienai noteiktai personai, kooperatīvai vai sabiedriskai organizācijai vai arī valstij, tātad vai nu individuālam, vai arī kolektīvam tiesību subjektam. Tomēr nereti ir gadījumi, kad manta vienlaikus pieder divām vai vairākām personām. Šādas īpašuma tiesības likumdošanā un tiesības zinātnē sauc par kopīpašuma tiesībām.”1
Kopīpašuma tiesībām ir raksturīgs tas, ka tajās pastāv subjektu kolektīvs. Ar to kopīpašums atšķiras no kooperatīvo vai sabiedrisko organizāciju īpašuma, kas pieder kolektīvam tiesību subjektam – juridiskai personai. Tā kā kopīpašumam ir divi vai vairāki subjekti, tad, pirmkārt, kopīpašuma tiesiskā attiecība kā īpašuma tiesiskā attiecība pastāv starp īpašnieku kolektīvu un visām pārējām personām.…

Autora komentārsAtvērt
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kopīpašuma tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/145362

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.