Dzejolī „Maniem vecākiem” autors ir izmantojis visus piecus kodus, ar kuru palīdzību es centos atkodēt šo dzejoli. Dzejolis nav garš, tam ir tikai 3 pantiņi, bet tajos apslēptais vēstījums ir plašs.
Pirmajā leksijā ir izmantots kultūras kods. Tēvs un māte jeb vecāki. Māte jau kopš aizvēsturiskiem laikiem tiek uzskatīta par pirmsākumu un patvērumu, tas ir dzīvības turpināšanas simbols. Savukārt tēvs tiek saistīts ar augstāko autoritāti, pat dievišķumu. Tomēr mitoloģijā un vēsturē kā pirmais un sākotnējais tiek minēts mātes tēls vai arī matriarhāts. Tieši mātes ir tās, kas dzemdē pēcnācējus, gādā par pavardu, par to, lai ģimenei būtu kur dzīvot. Vēsturiski pēc matriarhāta nāca patriarhāts, kurā par noteicēju kļuva vīrietis, sieviete zaudēja savu kulta nozīmi. Mūsdienās atkal aktualizējies jautājums par sieviešu un vīriešu lomām. Uzskatu, ka uz jautājumu vai sievietei jābūt ēdiena vārītājai, bet vīrietim jāgādā, lai būtu no kā šo ēdienu pagatavot, nav viennozīmīgas atbildes. Jebkurai sabiedrībai ir savi uzskati un pieredze šajā jautājumā. Noteikti var apgalvot, ka starp sievietēm un vīriešiem ir pastāvējušas atšķirības domāšanas veidā jebkurā laikmetā.…
