Audi, to veidi

Par audiem sauc šūnas, kurām ir vienāda uzbūve un kopīga funkcija organismā.
Audi iedalās – epitēlijaudi, kaulaudi, mehāniskie audi, muskuļaudi, nervaudi, pamataudi, saistaudi, segaudi, vadaudi, veidotājaudi.

EPITĒLIJAUDI

Epitēlijaudi sedz visu ķermeņa virsmu, veido ādas virskārtu, izklāj iekšējo orgānu dobumus, kā arī veido dziedzeru secernējošo daļu. Tiem ir nepārtrauktu kārtu uzbūve. Šajos audos gandrīz nemaz nav starpšūnu vielas. Epitēlijaudu funkcijas:
1.Aizsargfunkcija – aizsargā citus audu no mehāniskiem, temperatūras, ķīmiskiem un citiem kairinātājiem, neļauj caur ādu organismā iekļūt mikroorganismiem;
2.Uzsūkšanās funkcija – uzsūc gremošanas traktā sašķeltās barības vielas, kā arī sāļus, vitamīnus, ūdeni;
3.Izdalīšanas jeb sekretoru funkcija – dziedzeru epitēlija secernējošā daļa izdala šķidrumus (sviedrus, asaras). Izšķir iekšējās sekrēcijas dziedzerus – nav izvadkanāls un ārējās sekrēcijas dziedzerus – ir izvadkanāls.
Pēc uzbūves epitēlijaudi iedalās:
1.Vienkārtainā epitēlijā – izklāj ķermeņa iekšējos dobumus;
2.Daudzkārtainā epitēlijā – sastāv ādas virsējais slānis, dziedzeru secernējošā daļa.
Pēc šūnu formas epitēlijaudi iedalās: plakanajos, cilindriskajos, kubiskajos un cita veida epitēlijā.
Saistaudi ir iekšējās vides audi, kas sastopami dažādos orgānos. Saistaudu šūnas neatrodas cieši cita pie citas, starp tām ir starpšūnu viela, kas var būt gan šķidra (amorfa), gan cieta (šķiedraina). Pie saistaudiem pieskaita:
1.Asinis un limfa – starpšūnu viela (plazma) ir šķidra;
2.Irdenie šķiedrainie saistaudi – sastāv no šūnām starp kurām atrodas dažādas šķiedras, kuras saista amorfa pamatviela;
3.Skrimšļaudi – sastāv no šūnām un starpšūnu vielas, kuru sastāvā ietilpst dažādas šķiedras;
4.Kaulaudi – starpšūnu viela satur dažādus minerālsāļus un tādēļ tā ir ļoti cieta, tie veido visu kaulu pamatmasu, sastāv no kaulu šūnām (osteocītiem) un starpšūnu vielas.…