Diplomātiskās privilēģijas un imunitāte

Nobeigums
Apsverot un analizējot jautājumu par diplomātiskajām privilēģijām un imunitāti, ir jāizdara galvenie secinājumi par šo tēmu.
Daudzas literatūrā atrodamās diplomātisko privilēģiju un neaizskaramības jēdzienu definīcijas var apkopot šādi: tās nozīmē īpašu privilēģiju, tiesību un priekšrocību kopumu, kas tiek piešķirts ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, to personālam un citām personām, kuras bauda aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzņemošās valsts teritorijā. Attiecīgi atšķiras diplomātiskās pārstāvniecības privilēģijas un neaizskaramība, kā arī diplomātisko aģentu privilēģijas un imunitāte (pārstāvniecības personīgās imunitātes un privilēģijas).
Normu komplekss, kas paredz privilēģijas un imunitāti personām, kurām ir starptautiska tiesiskā aizsardzība, tostarp diplomātiskajiem aģentiem, pēc daudzu pētnieku domām, ir diplomātisko tiesību centrā. Šis apgalvojums lielā mērā ir pamatots - tieši šajā jomā praksē rodas vislielākais domstarpību un konfliktu skaits, kuru atrisināšanai ir vajadzīgas skaidras un pamatotas starptautiskās tiesību normas.
Viens no galvenajiem normatīvajiem aktiem diplomātisko tiesību jomā - Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām, kas pieņemta starptautiskā konferencē Vīnē 1961. gadā, paredz šādas privilēģijas un imunitāti, kas tiek piešķirtas diplomātiskajai pārstāvniecībai kopumā:
1. telpu (ēku un zemes apkalpojošo ēku) neaizskaramība;
2. imunitāte pret piespiedu darbībām saistībā ar misijas īpašumiem un transportlīdzekļiem.
…