Īss satura atstāstījums:
Aleksandra Grīna romānā „Dvēseļu putenis” tiek stāstīts par latviešu tautas vēsturi, par laiku, kad par Latvijas teritoriju cīnās vācieši un krievi. Autors atklāj savas jūtas un pārdzīvojumus par to, kad uz dzīvību un nāvi sastopas pretspēki, kad dārd cīņu troksnis un ložmetēji, kad izšķiras daudzu cilvēku likteņi un izdziest gan jaunu, gan vecu cilvēku dzīvības.
Pirmajā daļā tiek minēts galveno varoņu Vanagu ģimenes māja, kur sētā vācu karavīri nošauj māti, bezspēcīgu un vecu sievieti,
„Trīs vācu lodes nonāvējušas mūsu māti, trīs lodes gājušas cauri krūtīm,
kad saules lēkta stundā tā nostādīta pie vāgūža durvīm...” (43.lpp)
No mājām Vanagu dzimtas vīrieši: tēvs, Artūrs un Edgars, dodas bēgļu gaitās. Lai gan Artūrs ir tikai 16 gadus vecs, tas iestājas pie tēva armijā, kur viņa tēvs ir virsseržants.
Tiek aprakstīts laiks, kā viņus sagatavo cīņai ar vāciešiem un kā notiek kauja ar fričiem,
„Mums nav šauteņu, un ar tām pāris desmit, kas pagaidām iedotas,
mēs mācāmies rīkoties pēc kārtas, astēs stāvēdami.” …
