Tā kā mēs nevar iegūt visu, ko vēlamies, mēs esam spiesti izdarīt izvēli. Ar mūsu ierobežotajiem ienākumiem mēs nevaram nopirkt visas lietas, kuras vēlētos iegādāties. Kad mēs izdarām izvēli, mēs no daudzām lietām izvēlamies tās, kuras sniedz mums lielāko apmierinājumu vai prieku. Izdarot izvēli mums no kaut kā ir jāatsakās. Lieta, no kuras mēs atsakāmies, tiek upurēta, lai mēs varētu iegādāties citu mūsu izvēlēto lietu. Šo situāciju var aprakstīt kā iespēju izmaksas, kas rodas, lai iegūtu izvēlēto lietu.1
Tā kā katru dienu mēs varam redzēt, kā cilvēki veic ekonomiskas darbības. Tās notiek dažādās iestādēs. Izpētīt šīs daudzveidīgās darbības kļūst vieglāk, ja mēs tās klasificējam trīs galvenajās grupās: ražošana, patēriņš un maiņa. Ekonomikā vārdam „ražošana” ir plaša nozīme. Ražošana notiek, kad ir jāapmierina kādas cilvēku vajadzības. Ikvienu darba veidu, kas palīdz apmierināt cilvēku vajadzības, par kuru viņi ir gatavi maksāt, sauc par ražīgu darbu. Patēriņš apraksta preču un pakalpojumu izlietojumu, lai apmierinātu mūsu vajadzības.…
