Tātad, ja abi šie lielumi ir tik mainīgi, tos var nosaukt par tukšām skaņām, pat ne par vārdiem. Un šīs skaņas derētu vispār aizliegt ar likumu. Ja jau cilvēks ir tik ne pastāvīga būtne, ka šodien viņš ir, un rīt viņa nav, tad viņs nedrīkst neko solīt un nekam piekrist, nedrīkst citam ko aizliegt un ko pieprasīt.Bet no otras puses, kas mēs būtu bez personīgiem principiem,uzskatiem, par to kas ir labs vai ir slikts, un ko es „nekad” un ko noteikti „jā”? Man liekas, savos spriedumos, esmu nonākusi strupceļā.…
