Tiesības ir viens no grūtāk definējamajiem un pretrunīgākajiem jēdzieniem. Robeža, kur saduras divu indivīdu vai grupu tiesības ir ļoti problemātiski nosakāma bez tam apskatot tiesību jēdzienu nedrīkst aizmirst par pienākumu. Tiesības var definēt kā dievišķu parādību pēc teokrātu teorijas, kā tautas gribu atbilstoši Russo filozofijai vai kā valdošās šķiras gribu pēs Marksa spriedumiem. Vienu no intersantākajiem unatbilstošākajiem skaidrojumiem sniedz Kants , sakot, ka tiesības ir visu noteikumukopums , kas viena cilvēka patvaļu saskaņo ar otra patvaļu uz vispārīgā brīvības likuma. Vācu zinātnieks Klauss Adomeits savukārt pārstāv ideju, ka tiesības ir tās, kas ir iekļautas likumos.
Ceļojums, meklējot atbildi uz jautājumu – kas ir tiesības, šķiet aizraujošs un saistošs, taču tajā pašā laikā pretrunīgs un sarežģīts.
Kopumā tiesības varētu raksturot kā :
Likumu kopumu
Judkatūras atziņu kopumu
Valsts izdotas tiesību normas
Tiesības tiek plaši analižetas, tās ir piemērojamas jebkurai dezīves situācijai, tieši tapēc tiesībām ir plašs iedalījums.
Ir vairākas tiesību saimes vairāk lietotas ir romāņu-ģermāņu, anglo-sakšu, musulmaņu, sociālistiskās u.c. Kontinentālā (romāņu - ģermāņu) tiesību sistēmas saime, pie kuras arī pieder Latvija, izšķir publiskās un privātās tiesības. …
