Novele kā īpašs žanrs savu attīstību sāka 14. gs. Itālijā, bet tās aizsākumi manāmi jau senās Grieķijas literatūrā. Savukārt renesanse bez Dž. Bokačo “Dekamerona” mūsdienās nav iedomājama. No daudziem cittautu autoru darbiem latviešu rakstnieki ir smēluši idejas un domas. Latvijā ir daudz talantīgu rakstnieku, un liela daļa no viņiem raksta noveles. Pirmais profesionālais novelists ir Rūdolfs Blaumanis (19. gs. beigās). Viņš ir sarakstījis tādus darbus kā “Purva bridējs”, “Salna pavasarī”, “Romeo un Jūlija”, ”Raudupiete”.
Noveli uzskata par noteiktu žanru, jo tam, kā visiem citiem, ir savas atšķirības. Galvenās no tām, manuprāt, ir – ārkārtēja, neparasta situācija un nepabeigtība. Tieši tāpēc autori var veidot novelēm turpinājumus, piemēram, R. Blaumaņa noveli “Laimes klēpī” var saukt par noveles “Salna pavasarī” turpinājumu. Pirmo ierosmi latviešu novele smeļ no folkloras, no sadzīves pasakām. Diemžēl daļa rakstnieku nešķiro noveles un stāstus, jo viņiem tuvāks šķiet stāsts. …
