Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Filosofija', 1.
  • Eseja 'Filosofija', 2.
  • Eseja 'Filosofija', 3.
  • Eseja 'Filosofija', 4.
  • Eseja 'Filosofija', 5.
  • Eseja 'Filosofija', 6.
  • Eseja 'Filosofija', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir hermeneitika?
Hermeneitika radusies antīkajā kultūrā. Tās nosaukums ir grieķu cilmes vārds un nozīmē senu tekstu (rokrakstu), literāru un mākslas darbu, vēsturisku pieminekļu tulkošanas, izskaidrošanas mākslu. Latīņu valodā šim vārdam atbilst „interpretācija”, t.i., teksta izskaidrošana, jēgas atklāšana.
Filozofiskā hermeneitika ir saprašanas teorija jeb saprašanas filozofija. Tātad saprašana ir specifisks domāšanas process, ko pēta filozofiskā hermeneitika. Saprašanā realizējas jēgas radīšanas meklējumi. Jēgas radīšanas process satur sevī šaubas, varbūtību, kur lielu lomu spēlē konkrēta cilvēka pasaules uzskats, vērtību orientieri, it īpaši tikumības jomā. Un šis process ir dialogs, tam piemīt dialoģisks raksturs. Tas nozīmē, ka jēgas meklējumam ir jābūt dialogam: lasītājs – teksts, skolotājs – skolnieks, filozofijas vēsturnieks – konkrēta filozofa teksts. Saprašanas, kas realizējas dialogā, ir cilvēka eksistences, pastāvēšanas nepieciešama forma. Saprašana ir jēgas radīšana tēla vai jēdziena formā.
Hermeneitiskais virziens filozofijā galvenokārt par savu uzdevumu uzskata aplūkot saprašanas krīzi un noskaidrot, kas no filozofiskā viedokļa ir saprašana, kā tā izpaužas cilvēka esamībā, valodā, kultūrā un vēsturē, kā arī to, kā savienot mācību par interpretācijām ar domu par patiesībām. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants