Kaut kas nav kārtībā ar to, kā citi izturas pret mani. Ja arī mēs ne vienmēr pamanām savus “izejošos” grēkus, tad tomēr esam ļoti jūtīgi pret “ienākošajiem”. Šeit mēs tiekam kārdināti ar dusmām un vēlmi atriebties un atkal nenonākam pie pareizā sprieduma. Ļaunumu nevar atrisināt ar ļaunumu.
Kaut kas nav kārtībā ar to, kā citi cilvēki izturas viens pret otru. Mēs esam spējīgi pamanīt, ka citi cilvēki viens otram nodara ciešanas. Tomēr šī spēja ir vāja, jo spējam arī distancēties no citu ciešanām un tās neievērot. Distancējoties no notiekošā, sirdsapziņa spēj neievērot patiesu ļaunumu un pievērsties kādām nevērtīgām lietām.
Kaut kas nav kārtībā ar pasauli man apkārt. Mēs pamanām, ka šī pasaule ir salauzta. Īpaši smagu dabas katastrofu un zaudējumu brīžos. Sirdsapziņa var izraisīt “pasaules glābēja” sindromu, dusmas uz Dievu, vai pat pilnīgu viņa noliegumu. Un atkal tā mūs nav vedusi uz dziedināšanu un atrisinājumu.
…
