Procesors (saīsinātā formā no vārda mikroprocesors un tāpat bieži saukts CPU vai centrālā procesora vienība) ir personālā datora galvenā sastāvdaļa. Šī svarīgā sastāvdaļa ir atbildīga par katru sīkāko darbību, ko dara dators. Tas izlemj kāda operētājsistēma var tikt izmantota, kuras lietojumprogrammas dators spēj uzturēt, cik daudz enerģijas dators izmanto, un cik stabila var būt sistēma, datoram pildot citas darbības un funkcijas. Procesors ir arī galvenais kritērijs, kas nosaka datora izmaksas, to pērkot: jo jaunāks un spēcīgāks ir procesors, jo dārgāks ir dators.
Kad Ungārijā dzimušais Džons fon Neumans (John von Neuman) pirmoreiz ieteica saglabāt instrukcijas – programmu – tādā pat veidā kā datus, tā bija patiesi jauna ideja. Šī doma tika aprakstīta viņa "First Draft of a Report on the EDVAC" (sarakstīts 1945 gadā). Pārskatā tika aprakstīts, kā sadalīt datora sistēmu četrās galvenās daļās: centrālā matemātiskā vienība (the Central Arithmetical unit), centrālā kontroles vienība (the Central Control unit), atmiņa (the Memory) un ievades/izvades iekārtas (Input/Output).
Mūsdienās jau vairāk kā pēc pusgadsimta, gandrīz visiem procesoriem ir fon Neumana arhitekrūra.…
