Naturālisms socioloģijā

Secinājumi
Naturālisms ir uzskatu sistēma un metodoloģisks princips, pēc kura daba ir visa pastāvošā pamats un sabiedrības attīstība ir izskaidrojama ar dabas likumiem. Šis virziens socioloģijā galvenokārt balstās uz dabaszinātnēm. Tā galvenā ideja ir dabas zinātņu ideju un metožu izmantošana socioloģijā. Socioloģiskais naturālisms ir teorija, ka dabas un sociālā pasaule ir aptuveni vienādas un tiek pārvaldītas ar vienādiem principiem. Naturālismā izdala vairākus apakšvirzienus: mehānistiskais, ģeogrāfiskais, rasu antropoloģiskais, bioorganiskais un sociāldarvinisms. Pēdējais no apakšvirzieniem ir vispopulārākais un būtībā uz šo teoriju balstās visa naturālisma socioloģija.
Sociāldarvinisma galvenā ideja ir izdzīvo stiprākais un pamatā tā balstās uz Čārlza Darvina 19. gs. izstrādāto sugu izcelšanās teoriju. Sociāldarvinisti vēsta, ka sabiedrībā tāpat kā dabā viss notiek pēc dabiskās izlases metodēm – ir stiprāki un ir vājāki indivīdi un pēc sociāldarvinistu domām ir pareizi, ja vājākie neizdzīvo. Tieši dēļ šiem uzskatiem sociāldarvinisms tiek vērtēts pretrunīgi, bet rakstot referātu sapratu, ka negatīvie vērtējumi ir daudz vairāk. Sociāldarvinisms attaisno daudzas lietas, kas mūsdienu sabiedrībai varētu šķist nepieņemamas – koloniālismu, imperiālismu, pat Ā. Hitlera īstenoto rases tīrīšanu.
Sociāldarvinisma pārstāvji nav daudz, bet to atbalstīja poļu un austriešu izcelsmes sociologs Ludvigs Gumplovičs, ASV sociologs Viljams Grahams Samners un angļu filozofs un sociologs Herberts Spensers.
Sociāldarvinisma kā teorijas mūžs ir samērā neliels, bet neskatoties uz to tas ir paspējis atstāt pēdas vēsturē.


…