Vēl var minēt to, ka, manuprāt, gan vispār, gan (it īpaši) šīs filmas sakarā svarīga ir vide un apstākļi kādā tā tiek demonstrēta. Par to aizdomājos kādā mikrorajona veikalā izdzirdot sarunu starp divām sievietēm no kurām viena par Melanholiju izteicās apmēram „nu a kas tad tur tāds ir? nokačāju, noskatījos, nu nesaprotu”. Protams, uzsvars ir uz veidu kā filma tika skatīta, lai arī domājams mikrorajona faktors un sievietes „fona zināšanas” arī ir no svara, taču jebkurā gadījumā, Melanholija nav tā filma, kuru var baudīt skatoties uz datora (jo tādas filmas ir un tas nav nekas slikts, taču tās ir pilnīgi cita veida un izpildījuma filmas), liels ekrāns un laba audiosistēma noteikti ir nepieciešami, taču man šo baudījumu vēl vairāk pastiprināja Kino Rīgas jeb Splendid Palace greznā Lielā zāle.
Un lai arī tā noteikti nav visiespaidīgākā filma manā dzīvē, par šo jautājumu būtu ilgāk un dziļāk jāpadomā, taču tā diezgan mierīgi varētu pretendēt uz 2011. gada iespaidīgākās filmas vietu, it īpaši ņemot vērā to, ka gandrīz visu par šo filmu varēju atsaukt atmiņā bez interneta palīdzības, jo skatījos to pirms kādiem trim mēnešiem, tātad iespaids tomēr ir pietiekami spēcīgs.
…
