Un ceru, ka tā kādā vakarā, kad nebūs apmācies, rādīšu mazbērniem Latvijas debesīs tās pašas spožās zvaigznes, kuras turpina vēl tur mirdzēt no manas jaunības un jau vairāk kā 100 gadus...
Bet tas , es ceru, būs nākotnē. Bet, kas paliek šodienai..? Man paliek cerība, ka latviešu tauta un Mana Latvija mūžam būs un mirdzēs tāpat kā tās mazās zvaigznītes virs Latvijas!
Es Latvijā neesmu nekas, bet tajā pašā laikā kaut kas.
Es esmu un palikšu te-Manā Latvijā!
…
