Digitālā televīzija jau no tās pirmsākumiem ir tikusi uztverta kā izdevība paplašināt un dažādot skatītājam piedāvāto iespēju klāstu, jo digitalizācija maina ne tikai to, kā mēs skatāmies un izmantojam televīziju, bet arī to, kā šī televīzija tiek veidota. Iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajos gados raidorganizācijas sāka saskarties ar tādu problēmu kā frekvenču spektra trūkums jeb ar situāciju, kad sāk pietrūkt frekvences, lai pārraidītu jaunus televīzijas kanālus. Bet līdz ar ciparu tehnoloģiju ieviešanu programmu veidošanā un raidīšanā šī problēma tika atrisināta, jo ciparu tehnoloģijas palielina frekvenču joslas izmantošanas efektivitāti. Digitālās tehnoloģijas ir ievērojami paplašinājušas cilvēkiem pieejamo komunikācijas telpu, un televīzijas jomā tas ir novērojams nemitīgi pieaugošajā televīzijas kanālu skaitā.
Šodien teju vai katrs skatītājs var atrast savai gaumei un interesēm piemērotu TV programmu, un viss it kā virzās uz vēlamo televīzijas formu – katram skatītājam savs TV kanāls. Taču viss nav nebūt tik lieliski, kā pirmajā brīdī varētu šķist, jo televīzijas kanālu skaita pieauguma tendencei ir arī dažas negatīvās puses – par dažām no tām varēsiet izlasīt šajā referātā.…
