Šo vēsturisko romānu sāku lasīt, jo patīk uzzināt mūsu vēsturi ne tikai no vēstures grāmatām, bet arī no citu cilvēku viedokļiem.
Lasot šo grāmatu, es centos salīdzināt savu dzīvi ar romāna varoņu dzīvi. Vienīgais, ko atradu bija tas, ka, lai arī mūsdienās ir attīstītas tehnoloģijas un citas lietas, kuras palīdz atvieglot dzīvi, mēs atrodamies tajā pašā mežonīgajā pasaulē, kurā atradās mūsu senči. Ir nepieciešams gan spēks, gan izturība, gan gudrs padoms vai zināšanas, lai izdzīvotu.
Lai arī Mauliņš turpina Rūmnieka un Miglas iesākto ceļu, rakstot par mūsu vēsturi, viņš raksta vairāk pēc vecā – viduslaiku stila, jo īpaši uz romantisma pusi.
Valoda ir vienkārša, tēlaina, bet tajā pašā laikā vienreizēja – tur atrodami gan ikdienā lietojamie vārdi un frāzes, gan literārie un zinātniskie nosaukumi.
…
