Lakatiņš baltais
Tēma – Cilvēks un liktenis, samierināšanās ar esošo dzīves ritumu, dzīvojot ASV, un ilgas pēc Latvijas zemes un valodas, skumjas par sievu, kas ir smagi slima un bērniem, kurus viņš tik reti redz; nespēja iederēties svešumā un apziņa, ka arī dzimtenē nav neviena, kas gaidītu.
Problēma – 1. Iekšējas ilgas un vēlme atgriezties savā zemē, bet ārējas bailes nu jau no citādās, nezināmās dzimtenes pēc tik daudziem gadiem.
2.Grūtā samierināšanās ar savu likteni, it kā simboliski atvadoties no dzimtenes, mājot ar balto lakatiņu latviešu sievietei autobusā.
3. Cilvēka neiederēšanās nevienā vidē, kas nospiež un neļauj dzīvot, tikai eksistēt.
Galvenā varoņa raksturojums – cilvēks ir nomākts, nepiepildīts, jūtas nepiederīgs svešajai zemei, kas atklājas viņa darbos:”Dienu Viņš kaut kā aizpilda.” Viņš ir vientuļš, viņam nav draugu ar ko parunāt savā valodā:”Latviešu valodā Viņš runājas ar sevi. Nekam citam Viņa dzīvē tā nav derējusi.” Viņā dzīve ir nelaimīga, jo, kaut apprecējis vācieti, viņš vāciešu ienīda tikpat stipri kā krievus. Viņš ir samierinājies ar savu dzīvi, nevēlas neko, tikai būt viens, malā no visa, no burzmas:”Viņš meklēja lētu zemi pēc iespējas nomaļākā Amerikas miestā.” Viņam bieži uznāk „valodas caurvēji”. Manuprāt, Viņš nevēlas aizmirst valodu, tāpēc vienmēr pārdomā tik daudzus sinonīmus, pārskaita vārdus, lai neaizmirstas. …
