Spīdola.
Spīdola ir attēlota kā skaistuma simbols, cilvēks, kurš pats apzinās sev piemītošās īpašības.
Spīdola: „Jo vētru nevar lapsas cilpā ķert
Un zvaigzni nevar gudri pamācīt,-
Es esmu skaistākā par visu,
Kas zemes virsū.”
Spīdola: „Es esmu skaistāka par visu,
Kas zemes virsū un zem zemes ellē.”
Lāčplēsis: „Ak, tu tik skaista!”
Spīdola: „Tad nāc jel tuvāk, aplūko jel mani!”
Lāčplēsis: „Man acis žilbst.”
Spīdola pati lemj par sevi, viņa ir pašpārliecināta, nesekos citu viedoklim, spēj pati par sevi un saviem uzskatiem pastāvēt.
Spīdola: „Es esmu es, es pati nāku,
Es pati aizeju, es nezinu, kurp;
Kurp tīk-
Es spīdu pati iz savas gaismas.”…
