Sākšu šo eseju ar savām pārdomām par šo tēmu. Pieaugušo pedagoģija ir pieaugušo mācīšana un mācīšanās, pašattīstība un prasmju, iemaņu iegūšana. Pieaugušo pedagoģiju var izprast arī kā mūža izglītību, kas nepieciešama visas dzīves garumā. Cilvēkam vienmēr jācenšas būt progresīvam, jāiegūst zināšanas, kvalifikāciju. Tas nepieciešams, lai nezaudētu savu darba vietu vai, lai iekšēji neapdzistu un vienmēr būtu vēlme pašizglītoties un attīstīties.
Guna Svence precīzi raksturo mūsdienu situāciju – sievietes vairāk ir karjeristes, nekā mātes. Sievietes daudz vēlāk precas un dzemdē bērnus, viņas vairāk tiecas gūt izglītību, darbu, stāvokli sabiedrībā. [1.]
Pieaugušo periodā personība sevi piepilda ne vairs nejauši, bet atbilstoši savām ievirzēm, meklē savām vajadzībām, iekšējai un ārējai motivācijai atbilstošas apmierināšanās iespējas. Pieaugušo periodā indivīds uzņemas atbildību par savu dzīvi, raksturīga ir sevis piepildīšana sociālajā vidē.
…
