Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas. Medicīnā tiek uzsvērti trīs galvenie stresa posmi:
Trauksmes posms
rezistences jeb pretestības posms
izsīkuma posms
Stress- bieži sastopama situācija. Dažreiz mēs visi to izjūtam, taču katrs citādi- tukšuma sajūta, paaugstināta agresivitāte, bezmiegs utt. Stress ir cilvēka eksistences neatņemama sastāvdaļa, tikai ir jāmāk atšķirt to stresa pakāpi, kura ir pieļaujama (varbūt, pat nepieciešama) un nav kaitējoša cilvēka veselībai, no tās stresa pakāpes, kura var būt bīstama dzīvībai.
Termins “stress” angļu valodā nozīmē “spriegums, saspringtība, spiedze”. Eksistē trīs pamatveidi, kuri var efektīvi palīdzēt pārvarēt stresu:
1.Relaksācija
2.Koncentrācija
3.Elpošanas autoregulācija.
Mūsdienās arvien vairāk pieaug psihoterapijas nozīme.
Cilvēki jūtas kā “izmesti no laivas” un grib saņemt jaunas, “universālas” rekomendācijas, kas ļautu ne tikai veiksmīgi adaptēties jaunajos dzīves apstākļos, bet arī būt laimīgiem. …
