-
Septiņpadsmitgadīgu jauniešu fiziskās aktivitātes un mācību sasniegumu mijsakarība vidusskolā "X"
Novērtēts!Diplomdarbs47 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Pedagoģija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Fiziskā aktivitāte kā personības attīstību ietekmējošs faktors | 6 |
| 1.1. | Antīko filosofu uzskati par fizisko aktivitāti, fiziski aktīviem cilvēkiem un fiziskās aktivitātes ietekmi uz garīgo attīstību | 6 |
| 1.2. | Fiziskās attīstības un fiziskās kultūras jēdzieni dažādu autoru skatījumā | 7 |
| 1.3. | Jauniešu fiziskās attīstības īpatnības | 17 |
| 1.4. | Fiziskas aktivitātes nepieciešamības teorētisks pamatojums | 18 |
| 1.5. | Fiziskās aktivitātes saistība ar intelektuālo attīstību | 22 |
| 2. | Metodes un pedagoģiskie paņēmieni jauniešu fiziskās aktivitātes veicināšanai | 26 |
| 3. | Empīriskais pētījums | 31 |
| Nobeigums | 40 | |
| Bibliogrāfija | 42 | |
| 1.Pielikums. | Pazīmju apraksts | 45 |
| 2.Pielikums. | Anketas paraugs | 49 |
| 3.Pielikums. | Dokumentu analīzes protokols | 52 |
Autora novērojumi liecina, ka mūsdienās vairums jauniešu kļūst arvien
mazkustīgāki, vairāk laika pavada pie televizora, datora, un palielinās to jauniešu skaits,
kam ir problēmas ar lieko svaru, stāju, sirdi, un citas mazkustības radītas slimības. Un
biežā slimošana rada grūtības jau tā ne vieglajā mācību satura apguvē.
Turklāt arī citu autoru pieredze liecina, ka: “Pašreizējais laikmets ar savu augsto
tehnikas līmeni ir samazinājis cilvēku fizisko aktivitāti. Arī mūsdienu skolniekiem
raksturīga hipodinamika, bet bērna un pusaudža vecumā sevišķa nozīme ir kustībām:
skeleta muskuļu darbs veicina audu un orgānu attīstību, stimulē vielu un enerģijas maiņu,
uztur optimālu smadzeņu darbību, palielinot darbaspējas.” [26, 3. lpp.]
Taču fiziskās aktivitātes nepietiekamība negatīvi ietekmē akadēmiskās mācības
ne tikai tādēļ, ka slimošanas dēļ skolēni atpaliek no klasesbiedriem mācībās un pēc
izveseļošanās viņiem ir jāpieliek lielākas pūles mācību vielas apguvē. Jau Jūlijs
Aleksandrs Students savā 1935. gadā izdotajā grāmatā „Bērna, pusaudža un jaunieša
psiholoģija” atzīst, ka: „gars ir saistīts ar ķermeni, un pārmaiņas ķermenī nav bez sekām
arī garīgajā dzīvē, un otrādi.” [24, 607. lpp] Regulāra un pietiekama fiziskā aktivitāte
pozitīvi ietekmē organisma neirālo un hormonālo regulāciju, nostiprinot veselību, kā arī
stimulē galvas smadzeņu darbību.
…
Autora novērojumi liecina, ka mūsdienās jaunieši kļūst arvien mazkustīgāki. Tas negatīvi ietekmē skolēnu veselību un mācību sasniegumus. Tādēļ darba temats tika izvēlēts: Septiņpadsmitgadīgu jauniešu fiziskās aktivitātes un mācību sasniegumu mijsakarība vidusskolā X. Vispirms, analizējot zinātnisko literatūru, tiek noskaidrots, ka fiziska aktivitāte palielina sirds un asinsrites, kā arī elpošanas sistēmas kapacitāti, tādejādi palielinot galvas smadzeņu apgādi ar skābekli un barības vielām. Tiek izvirzīta un empīriski pārbaudīta hipotēze, ka pastāv būtiska mijsakarība starp skolēnu fizisko aktivitāti un mācību sasniegumiem, bet empīriskie dati to apstiprina tikai daļēji. Atslēgas vārdi: fiziskā aktivitāte, vidusskola, teorētiskās literatūras analīze, korelācijas analīze.
