Interesanti ir tas, ka Švauksta lielība pieaug pretēji proporcionāli viņa mantiskajam stāvoklim- Romāna sākumā, viduvējais Slātavas saimnieks sapņo par lielu „linu nīderlangu” Pērnavā un mēdz teikt: „Finf rubel so vai so.” Vēlāk, būdams kalps svešās mājās, Švauksts piesakās par pircēju uz Slātavas un Čangalienas muižu. Kad nav vairs ne graša kabatā, Švaukstam pat „Zehn tausen rubel so oder so- wi spistchk!”
Nobeigumā es vēlos citēt, ko Švaukstam skaidri gribēja sacīt Oļiņš: „Tev nemaz tādas bagātības nav, kā tu lielies!” un citēt Pietuka Krustiņa sacīto par Švaukstu: „ jānožēlo, ka viņam runājot ieskrien vēl dažs vācisks vārds vidū, lai gan pasaules izmaņas viņam esot vairāk kā še nevienam.”
…
