KOPSAVILKUMS
Rakstot šo darbu un pētot literatūru par autortiesībām, autore izdara sekojošus secinājumus un priekšlikumus.
Secinājumi:
Autortiesību aizsardzības ideja nav jauna, bet reālu izpildījumu ieguva 17.gs. beigās un 18.gs.sākumā, kad tika izgudrota drukas iekārta.
Latvijā autortiesību attīstība faktiski ir sākusies tikai ar Latvijas Brīvvalsti, jo pirms tam spēkā bija Krievijas likumdošana.
Jaunajā Autortiesību likumā (pēdējie grozījumi 2003.gada 6.martā) ir skaidri noteikti autortiesību principi, kas ir pamats visai autortiesību aizsardzībai.
Likumā ir skaidri noteikts, kam pieder autortiesības, uz ko attiecināmas autortiesības, kam nav nepieciešams apliecināt piederību vai ievērot citas formalitātes, kā arī – autortiesību raksturs. Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātniskiem un mākslas darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida. Un – kas ir būtiski – autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.
Izskan dažādas diskusijas par darbu elektroniskajā vidē aizsardzību, kas ir mūsdienu pasaules attīstības tendences rezultāts.
Priekšlikums:
Tā kā starptautiskajās normās parādās jaunas tendences intelektuālā īpašuma attīstībā, rodas nepieciešamība turpināt darbu pie nacionālās likumdošanas aktualizēšanas. Interneta tīkls un datorprogrammas attīstās ātri, šī iemesla dēļ vajadzētu paredzēt arī darbu aizsardzību elektroniskajā (digitālajā) vidē.
…
