Atkritumi ir vielas un materiāli, kas ir izlietoti, zaudējuši savu lietošanas vērtību, un tāpēc tiek izmesti no ražošanas vai sadzīves.
Pēc izcelsmes parasti izšķir:
1) rūpnieciskos atkritumus
2) lauksaimnieciskos atkritumus,
3) sadzīves atkritumus.
Atkritumus iedala arī pēc to satura un kā īpaša grupa tiek izdalīta bīstamie atkritumi. Bīstamie atkritumi ir cilvēka darbības rezultātā radušies atlikumi un blakusprodukti, kuri īpaši negatīvi ietekmē vidi un cilvēka veselību.
Atkritumi, kas veidojas gan ražošanas procesā, gan sadzīvē, noslogo vidi ar savu lielo apjomu un arī piesārņo vidi ar bīstamām vielām. Atkritumu apsaimniekošanas problēma ir viena no galvenajām vides aizsardzības problēmām. Gan bīstamo, gan sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir sarežģīta, īpaši valstīs, kur šī nozare nav attīstīta. Atkritumi nekad nav viendabīgi pēc struktūras un ķīmiskā sastāva. Parasti atkritumus vāc, šķiro un tālāk izmanto vai padara nekaitīgus. Atkritumi satur daudz vērtīgu materiālu, vielu arī enerģiju. Tāpēc to pārstrāde ne vien patērē lielus finansu un tehniskos līdzekļus, bet dod jaunas izejvielas saimniecībā
Attīstītās valstīs ap 98 % nāk no ieguves rūpniecības, enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības, lauksaimniecības un pārstrādes rūpniecības nozarēm, kas nodrošina patērētājus ar precēm un pakalpojumiem.
…
