2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| LATVIJA STARPTAUTISKAJĀ EKONOMIKĀ | 4 | |
| LATVIJAS ĀRĒJĀ EKONOMISKĀ POLITIKA | 5 | |
| STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA | 6 | |
| EKSPORTS | 7 | |
| Svarīgākās preces eksportā | 8 | |
| Svarīgākie partneri eksportā | 9 | |
| IMPORTS | 9 | |
| Svarīgākās preces importā | 10 | |
| Svarīgākie partneri importā | 11 | |
| APKOPOJUMS PAR EKSPORTU UN IMPORTU | 11 | |
| ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS BILANCE | 12 | |
| SECINĀJUMI | 13 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 14 |
SECINĀJUMI
1. Ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai ir sasniegti galvenie institucionālās piederības mērķi un valsts ir ieguvusi savas pastāvēšanas vēsturē vēl nebijušu valstisko drošību.
2. Darbība globālajās un reģionālajās organizācijās Latvijai ir izdevīga, jo ļauj sniegt savu ieguldījumu konkrētu problēmu risināšanā un aizstāvēt savas nacionālas intereses pasaules politikā.
3. Aktīva dalība ANO, ES un NATO starptautiskajās misijās ir devusi Latvijas institūcijām nenovērtējamu pieredzi.
4. Nacionālajā līmenī Latvijas attīstība ir ļāvusi iedzīvotājiem plašāk izmantot iespējas, kādas sniedz mūsdienu starptautiskā vide - Latvijas uzņēmēji ir sākuši darbību pasaules reģionos, Latvijas iedzīvotājiem ir palielinājušās pārvietošanās, izglītības un darba iespējas visā pasaulē.
5. Latvijai jāturpina pilnveidot un paplašināt diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu pasaulē. Pagaidām Latvijas Republikai ir 47 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
6. Latvijā ir nodalāmas trīs interešu grupas, kurām ir sava, specifiska attieksme pret valsts ārējiem ekonomiskajiem sakariem – uzņēmējdarbība, valsts vara un iedzīvotāji.
7. Latvijai ar katru gadu paliek lielāks eksports. Visvairāk eksportēja mehānismus, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas. Latvijas eksportētās produkcijas visvairāk aiziet uz ES, tieši, Lietuvu, Igauniju.
…
Mūsdienu komunikāciju un informācijas tehnoloģijas paver aizvien lielāku skatu uz pasauli, līdz ar to atsevišķas valstis nevar attīstīties izolācijā no pārējās pasaules. Lai veidotu veiksmīgas starptautiskās attiecības, jābūt saprašanai par ekonomisko un sociālo procesu attīstību citās pasaules valstīs. Starptautiskās ekonomiskās attiecības kļuva stabilas un regulāras pēc 19. gadsimta, kad sāka attīstīties ražošana. Ražošanas apjomiem pieaugot, bija jādomā par sadarbību ar citām zemēm un citām valstīm, lai varētu saražoto produkciju arī pārdot. Laika gaitā izveidojušās dažādas ekonomisko attiecību formas: starptautiskā tirdzniecība, valūtas attiecības, kredīta attiecības, darbaspēka migrācija, kopuzņēmumi, ekonomiskā integrācija. Starptautiskā ekonomika ir nozīmīga katras valsts attīstībai. Mūsdienās esot nošķirtībā no pārējām valstīm, valsts vairs nevar attīstīties. Tādēļ ir ļoti būtiski novērtēt valsts iesaistīšanās līmeni starptautiskajā ekonomikā. Kā arī, lai apmierinātu cilvēku vēlmes ir nepieciešams sadarboties ar citām valstīm, jo, piemēram, Latvijā neaug banāni vai apelsīni. Protams, tos varētu izaudzēt, taču tiem būtu augsta un konkurētnespējīga cena. Daudzas preces lētāk ir saražot citās valstīs, kurās ir atbilstošie resursi, klimats, tāpēc Latvijai šīs preces ražot neatmaksājas. Tāpēc arī Latvija iesaistās starptautiskajā ekonomikā. Darbā tiks apskatīta pašreizējā Latvijas situācija starptautiskajā ekonomikā. Viens no svarīgākajiem starptautiskās ekonomikas virzieniem ir starptautiskā tirdzniecība. Darbā tiks aplūkota Latvijas darbība starptautiskajā tirdzniecībā.
