Pētnieciskajā žurnālistikā pastāv daudzas un dažādas ētikas problēmas. Žurnālistam ir jāizvērtē, ko drīkst publicēt un ko nē. Ir jāizlemj, kādi materiāli ir būtiski šajā pētījumā un bez kādiem materiāliem arī varētu iztikt (piemēram, fotogrāfijām, īstajiem cilvēku vārdiem). Iespējams, ka materiālu iespējams pasniegt, izvairoties no šādas informācijas, jo pētījuma jēgu iespējams pateikt, neaizskarot un nesāpinot cilvēkus.
Manuprāt, žurnālistika Latvijā ir ļoti neprofesionāla un bieži neizvērtē, ko var publicēt un ko labāk neatklāt lasītājiem. Ļoti interesants piemērs man likās Kristapa Kārkliņa pētījums. Tāpēc apskatīšu ētikas problēmas šajā rakstā. Šis raksts ir publicēts NRA, 2006. gada 4. novembra numurā.
Iepriekš tik diskutēts par to, vai šim rakstam ir jāpievieno zēna mātes fotogrāfija un jāsaka, ka šeit tomēr ir ievēroti ētikas standarti – fotogrāfija nav publicēta. Manuprāt, tas arī būtu lieki, jo raksta būtību šī fotogrāfija nemaina, varbūt tā nedaudz vairāk piesaistītu uzmanības rakstam, taču tam varēja izmantot arī jebkādu citu bildi – skolas, mājas utt.…
