Grāmatu bija viegli lasīt, jo tās konstrukcija sastāvēja no mazām nodaļām. Pārsvarā tās bija 4 – 9 lappušu garas.
Grāmata veidota no mazās Lauras skatu punkta, tāpēc ir viegli iejusties tēlā un saprast domu.
Tika lietoti daudz rusicismi un necenzēti vārdi.
Lai arī nodaļas viegli varēja lasīt, dažas šķita pilnīgi bezjēdzīgas. Piemēram, nodaļa ‘’ceļmallapiņas’’ bija nepilnas 3 lappuses, par to, kā atrast ceļmallapas un kā tās izmantoja Mīma.
Grāmata bija salīdzinoši mierīga, jo stāsts bija par dzīvi pēc Sibīrijas. Ģimene par to daudz negribēja runāt un arī neieslīga detaļās. Citiem stāstīja melus.
Tāpat varēja izjust sāpes par zaudēto, tas deva iespēju atcerēties un pateikties par to, cik labi ir tagad dzīvot.
Grāmata parādīja, cik daudz cilvēkiem tika atņemts kara laikā un cik daudz cieta cilvēki, kuri neko nebija noziegušies.
…
