Šajā rakstu darbā minēšu, manuprāt, svarīgākās vietas no darba “Nīkomaha Ētika”, lai ieskicētu to, ko Aristotelis vairāk gribējis pateikt par baudām. Centīšos izklāstīt pēc iespējas īsāk, t.i., tikai galveno domu, jo iedziļinoties pierādījumos teksts kļūst neinteresants un garš. Taču es atļaušos izdarīt iestarpinājumus ar savām domām, jo ne visam, kas ir rakstīts šajā grāmatā es piekrītu.
Sākot jāsaka, ka bauda ir tikums., bet visi rakstura tikumi ir saistīti ar baudām, labsajūtu un nepatiku. Bauda arī ir tikums, kurš ir starp divām galējībām: izlaidību un trulību, nejūtību. Baudīt ir jāmāk un ne kura katra bauda ir pieļaujama. Ir dabiskas baudas un pretdabiskas, nevajadzīgas. Dabiskās baudas ir ēšana, dzeršana, mīlas prieki. …