Ciniķi un mietpilsoņi iebildīs un teiks, ka neko meklēt nevajag, viss jau sen ir atrasts- gan laimes, gan dzīves piepildījuma atslēga. Pasaules varenie bildīs, ka valdnieka zizlis un tronis, pasaules bagātie kliegs, ka nauda un manta, pasaules slavenie sauks, ka atzinība un aplausi ir dzīves augstākā laime un vērtība. Pasaules dzērāji neteiks neko, bet katru dvēseles ilgu, šaubu un nemiera dzirksti centīsies apdzēst ar ugunīgās dziras šalti kuņģī ( vai tiešām tur mājo dzērāja dvēsele?). Mēs, mazie prinči, zinām, ka materiālās vērtības ir vien laimes ilūzija, tādēļ atkal un atkal ceļojam no vienas planētas uz otru, lai saprastu, ka „īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.”…
