Lai uzlabotu esošo situāciju, katra valsts ir izstrādājusi vadlīnijas, kuras varētu situāciju mainīt. Latvijā nepieciešamas izglītības sistēmas pārmaiņas un pamatskolas programmas pārmaiņas, piemēram, programmai vajadzētu būt vairāk pietuvinātai dzīves realitātei, jāsagatavo pedagogi tā, lai viņi būtu spējīgi jau laicīgi identificēt esošās problēmas, samazināt skolēnu skaitu klasē, kā arī, ja tas nav iespējams, nodrošināt pedagogam papildu palīdzību. Tāpat vajadzētu piedāvāt alternatīvas profesionālajā izglītībā un interešu izglītībā, kā arī novērst tajās pastāvošos trūkumus. Tāpat ir iespējams izstrādāt citus sistēmiskas pieejas aspektus, kas skolēnus rosinātu veicināt savus mācību sasniegumus, piemēram, nespēja iegūt autovadītāja apliecību, ja skolēns nav ieguvis pamatskolas izglītību, atalgojuma noteikšana atbilstoši izglītības līmenim, kā arī veikt vispārējus pasākumus nabadzības izskaušanai18.
Rumānijā savukārt Izglītības Ministrija ir izstrādājusi ikgadējas atbalsta sistēmas, kas ietver, piemēram, tādus pasākumus kā „School supplies”, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie mācību materiāli skolēnam, „Money for High-School”, kura
ietvaros tiek finansiāli atbalstīti tie jaunieši, kuri turpina mācības vidusskolā, „Euro 200” – programma, kuras ietvaros tiek piefinansēta datora iegāde skolēnam, „Croissant and Milk” programma, kas nodrošina ēdienreizi par brīvu skolēniem, kuri mācās sākumskolā, pirmsskolā un pamatskolā19. Šie ir tie pasākumi, kas veicina skolēnos motivāciju vismaz skolu apmeklēt.…
