Ap XI-XII gadsimtu Rietumeiropas feodālās sabiedrības valdošā šķira jau bija pilnīgi izveidojusies un noformējusies kārtās. Bruņniecība pārvērtās par savdabīgu militāri feodālās aristokrātijas kārtu organizāciju ar saviem nerakstītiem statūtiem, savām paražām un uzvedības likumiem, saviem kārtas goda un varonības ideāliem. Bruņiniekam bija jābūt vīrišķīgam, taisnīgam, patiesīgam, devīgam; viņam bija jāaizstāv baznīca, jācīnās ar ,,neticīgajiem”, jābūt uzticīgam savam lēņu kungam, jābūt vājo un neaizsargāto (sieviešu, atraitņu un bāreņu) balstam. …
