Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Šis Civillikuma 1838.pants1 norāda uz to, kas ir jādara tam, kas vēlas pierādīt sava darījuma patiesumu, īstumu. Pierādīt ir paša cilvēka interesēs, lai neviena ieinteresētā persona samaksas pierādījumā un samaksas esamībā nevarētu šaubīties vai noliegt samaksas esamību. Vārds „samaksa” šajā pantā lietots plašā nozīmē, apzīmējot gan samaksu naudas izteiksmē, gan izpildījumu vispār.2
Šī paša panta otrā daļa paskaidro sīkāk, kā var pierādīt samaksu, t.i., pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Saskaņā ar Civilprocesa likuma septiņpadsmito nodaļu3 , te ir noteikti pierādīšanas līdzekļi, kuri ir pieļaujami likumīgā kārtībā un izmantojami tajā skaitā arī samaksas pierādīšanai. Par pierādīšanas līdzekļiem var būt:
1. pušu un trešo personu paskaidrojumi - pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi;
2. liecinieku liecības - liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi. Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem. Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas. Taču Civilprocesa likuma 106.pantā ir noteiktas personas, kuras nevar būt par lieciniekiem: garīdznieki - par apstākļiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personas, kurām pēc sava amata vai profesijas nav tiesību izpaust tām uzticētās ziņas, - par šīm ziņām; nepilngadīgas personas - par apstākļiem, kas liecina pret viņu vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām; personas, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā; bērni līdz septiņu gadu vecumam.
…
Ik uz soļa katru dienu mēs esam attiecību varā, kuras mūs saista ar kādu citu personu, lai gūtu sev labumu, apmierinājumu un gandarījumu. Mēs sevi liekam saistību jūgā ar katru darījumu, kā veikalā, tā darba vietā un pat mājās. Bez šaubām var apgalvot, ka ar svešu personu tiekoties pirmo reizi nevar paredzēt tās patiesos nodomus un teiktā īstumu, tāpēc nevajadzētu paļauties vienīgi uz godavārda, izpildot jebkādu darījumu. Mums pašiem ir jārūpējas, lai mēs būtu ieguvēji un nepaliktu bešā savas lētticības dēļ. Savā darbā es rakstīšu par svarīgu sadaļu saistību tiesībās, kas norāda uz to, ka vienmēr ir jābūt kādam pierādījumam par samaksu, kuru kāds ir veicis, lai kreditors nevaru pierādīt pretējo. Kas ir samaksājis, tas pats pierāda šo ticamības faktu. Ar kādiem līdzekļiem to var izdarīt, to es apskatīšu referāta gaitā, rakstot par samaksas pierādījumiem un cieši aplūkojot katru šī temata pantu.
