Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Varas leģitimitāte un robežas - Loks un Ruso', 1.
  • Eseja 'Varas leģitimitāte un robežas - Loks un Ruso', 2.
  • Eseja 'Varas leģitimitāte un robežas - Loks un Ruso', 3.
  • Eseja 'Varas leģitimitāte un robežas - Loks un Ruso', 4.
  • Eseja 'Varas leģitimitāte un robežas - Loks un Ruso', 5.
  • Eseja 'Varas leģitimitāte un robežas - Loks un Ruso', 6.
  • Eseja 'Varas leģitimitāte un robežas - Loks un Ruso', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Džons Loks bija angļu filozofs, apgaismotājs, empīrisma skolas pamatlicējs. Viņš izveidoja dabisko tiesību teoriju.
Savos rakstos par pilsoņu valdīšanu viņš saka, ka tas ir neiedomājami, ka kāds tagadējais zemes valdnieks varētu rast kādu labumu vai gūt kaut vai ēnu no tās autoritātes, kas ir visas varas strūklaka, avots. Visas šīs pasaules valdības ir tikai spēka un vardarbības produkts un visi cilvēki dzīvo tikai pēc šo briesmoņu likumiem. Stiprākais tos uztur un šādi tiek likti mūžīgās nekārtības, postījumu, kņadas, satraukumu, musināšanas un nemieru pamati. Nepieciešamības pēc ir jāatrod cita valdības sākotne, cits politiskās varas pirmavots.
Dabiskajā stāvoklī visi cilvēki ir brīvi, vienlīdzīgi un viņiem ir tiesības uz īpašumu. Dabiskajā stāvoklī nepastāv sabiedrība, rakstītu likumu nav, ir tikai dabas likumi, kurus katrs intuitīvi jūt. Dabiskajā stāvoklī pastāv īpašums, tirdzniecība un kaut kas līdzīgs pilsoniskajai sabiedrībai. Sākumā cilvēki dzīvoja saskaņā ar „dabiskajiem likumiem”, bet laikam ejot, cilvēki šos likumus pārkāpa un „dabiskais stāvoklis” pārvērtās par „karastāvokli”.
Tiesneša vara pār pavalstnieku var būt ievērojama tāpat kā tēva vara pār viņa bērnu, kunga pār viņa kalpu, vīra pār viņa sievu un pavēlnieka vara pār viņa vergu. Dažreiz kādas no šīs varām var apvienoties vienā cilvēkā. Pēc Loka domām, politiskā vara ir tiesības izdot likumus un piespriest nāves sodu, ari izdot mazākus sodus par īpašuma regulēšanu un uzglabāšanu, vai par sabiedrības spēku izmantošanu.
Stāvoklis, kurā visi cilvēki ir dabiski iekļauti ir perfektās brīvības stāvoklis, kas nosaka viņu darbību, kurā ir dabiskā likuma robeža, neviens šajā valstī nav pakļauts cita gribai. Tā ir vienlīdzības valsts, kurā visa vara un jurisdikcija ir atbilstoša, visiem tās ir vienādā daudzumā. Šajā valstī nepastāv subordinācija (pakļautība) vai atkarība. Mēs esam viens otram parādā savstarpējo cilvēku mīlestību, kura ir pienākumu pamati. Šajā stāvoklī pastāv nekontrolējama brīvība atbrīvoties no savas miesas (personas) vai īpašuma, vairs nav brīvības iznīcināt pašam sevi. Dabas stāvoklī valda dabas likumi. Tā kā šajā stāvoklī visi ir vienlīdzīgi un neatkarīgi, neviens nedrīkst kaitēt cita dzīvei, veselībai, brīvībai vai īpašumam. Dabiskajā sabiedrībā nedrīkst būt subordinācijas, kas dotu mums tiesības citus iznīcināt. Lokaprāt katrs ir ieinteresēts pasargāt sevi un nepametīs savas aizsargpozīcijas ar nolūku. Un kad viņam nebūs jācīnās par savu pasargāšanu viņš var pasargāt atlikušos cilvēkveidīgos, vai arī to nedarīs. Bet vai tas būs taisnīgi atņemt citam brīvību, veselību, locekļus vai citus labumus.

Autora komentārsAtvērt
Atlants